Kaplavas pagasts
TERITORIJA
1945. g. Kaplavas pagastā izveidoja Kaplavas, Sarkanarmiešu un Varnaviču ciemus. 1969. g. Varnaviču ciemu pievienoja Sarkanarmiešu ciemam, bet 1979. g. Sarkanarmiešu ciemu likvidēja, tā teritoriju pievienoja Kaplavas ciemam. 1990. g. Kaplavas pagasts atjaunots, tā robežas sakrīt ar bij. pirmskara Kaplavas pag. robežām.
DABA
Kaplavas pagasts stiepjas gar Daugavas kreiso krastu; DR daļa atrodas Augšzemes augstienes A malā - Skrudalienas paugurainē, pārējā teritorija - Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumā ar terasēto Daugavas ieleju, kura lejteces virzienā pakāpeniski pazeminās. Reljefs izteikti paugurains, pakļauts stiprai erozijai. Augstākais paugurs (166,6 m vjl.) atrodas Kaplavā. Pagasta A daļā ir vairāki gleznaini ezeri ar līčainiem krastiem un daudzām pussalām, tie ir Šilovkas (pl. 81,5 ha, liel. dziļ. 13.0 m, krasti stāvi, Z daļā divas ar mežu apaugušas salas), Varnaviču (55,3 ha, vid. dziļ. 7,6 m, liel. - 27,3 m, trīs dzelmes) ez., Krivoje (Vilnīšu ez.; 45 ha, liel. dziļ. 10,6 m, aizaugums -30%, daudz ūdensputnu), kā ari mazāki ezeriņi: Baļščica (7 ha), Kaudzīšu (5 ha), Saučenku (5 ha), Jablonkas (4,3 ha) ez., Dubinka (2,3 ha). Daugavā ietek Viļeika, Bruņinieku upe ar Žukovku un Melnupīti, Salaka grāvis, Saltupe. Varnaviču strauts. 66% pag. platības aizņem meži (Deļanka, Plintovka, Ceņkovščina, Bojāru, Pūstošu, Luču, Hamčizna mežs). Pagastā daudz mazu purviņu: Ceņku (pl. 16 ha), Dimnišku purvs (15 ha), Krasnij moh, Goreloje boloto, Dolgoje boloto, Bojāru purvs. A daļā izplatīti māla nogulumi, R - grants un smiltāji, kas apauguši plašiem siliem.
IEDZĪVOTĀJI
Uz 2018.gada sākumu Kaplavas pagastā bija 557 iedzīvotāji, t. sk. 46% vīriešu, 54% sieviešu; bezdarba līmenis 23%.
Nacionālais sastāvs: 30% latviešu, 19% baltkrievu, 26 % krievu, 17 % poļu, 8% citu tautību.
Ciemi: Kopā pagastā ir 15 apdzīvoti ciemi.
Kaplava - 198 iedz., Varnaviči – 47, Upmaļi - 22, Rožupole - 16, Vecborne – 10. Citos ir mazāk par 10 cilvēku. Pagastā ir 153 viensētas.
Jau 17. gs. Vecās Kaplavas vietā bijusi apmetne, kas lielā mēra laikā 1780. g. iznīka. 18. gs. šajā vietā uz dzīvi apmetās baltkrievi. 19. gs. 60. gados Kaplavā bija 80 iedz. un 20 dzīvojamās mājas, to dēvēja par «slobodu» (amatnieku un zemnieku ciemu). Sākot ar 19. gs. beigām Kaplava ieguva arvien lielāku sabiedriskā centra nozīmi, jo no 1890. g. tur atradās Kaplavas pagasta pārvalde un pagasta tiesa. Ar ārpasauli Kaplavu saistīja Grīvas - Priedaines lielceļš un Daugava, pa kuru 20.gs. sāk. sāka kursēt Dinaburgas tvaikonis, kas pieturēja arī Kaplavā.
1. pasaules kara laikā liela daļa Kaplavas apbūves aizgāja bojā. 20. gs. 20. gados pagasta namu pārvietoja uz Priedaini (līdz 2. pasaules karam bija ceturtais lielākais Ilūkstes apriņķa ciems - Krāslavas vasarnīcu rajons, ko sauca arī par Pārdaugavu vai Pristaņu). Pēc 2. pasaules kara 2 km attālumā izveidojās jauns kolhoza centrs - tag. Kaplavā (sākotnēji Prauliņi), bet vecā Kaplavā tagad tiek saukta par Veckaplavu.
1935. g. Kaplavas pagastā bija 2383 iedz., t. sk. 62% latviešu, 29% krievu, 6% poļu, lietuvieši, ebreji, vācieši.
1989. g. Kaplavā bija 267 iedz., Varnavičos - 81, Upmaļos - 35 iedzīvotāji.
2000. g. Kaplavas pagastā bija 843 iedz., t. sk. 48% vīriešu, 52% sieviešu; bezdarba līmenis 21,6%, no kopējā bezdarbnieku skaita 35% - iedz. ar pamatskolas izglītību. 55% strādājošo ir vidējā speciālā izglītība, 26% - vidējā, 11% - augstākā izglītība. 53% strādājošo ir 20-40 g. veci, 56% strādājošo ir vīrieši. Pagastā ir 14 daudzbērnu ģimenes, lai gan kopējais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir zems. Nacionālais sastāvs: 24,2% latviešu, 26,0% baltkrievu, 24,7% krievu, poļi u.c. tautības.
SAIMNIECĪBA
Vēsturiskās ziņas.
Pagasta teritorijā bijušas vairākas muižas, kuras agrārās reformas laikā sadalītas: Kaplavas muiža (245 ha) sadalīta 69 vienībās, Matulišķu muiža (970 ha) - 53 vienībās. Dvoriščes muiža (213 ha) - 6 vienībās, divas ādu miecētavas, četras tirgotavas un krogs, kopš 1926. g. - pārvadājams gateris. Zemkopības ministrijas Mežkopības departamentam Daugavas krastā bija vairāki nelieli zemes gabaliņi, kurus izmantoja kokmateriālu sagatavošanai un tālākai transportēšanai.
1935. g. Kaplavas pagastā bija 482 saimn., 4435 ha aizņēma aramzeme, 1248 ha - pļavas, 1172 ha - ganības, 994 ha - meži. Visvairāk audzētās graudaugu kultūras bija auzas (18% sējumu koppl.) un rudzi (17%). 6% sējumu koppl. aizņēma kartupeļi, 3% lini.
Kaplavas pagastā bija z/s saimniecības 2486,5 ha kopplatībā, piemājas saimniecības 3481,8 ha kopplatībā. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 3553,3 ha, no tiem 2656,7 ha aizņāma aramzeme, 161,3 ha - pļavas, 712,2 ha - ganības; meliorēti 1652,0 ha. Meži aizņēma 7603,5 ha (58% mežu pieder valstij), krūmāji - 256,0 ha, Vecbornes muiža (646 ha), Bornes mācītāja muiža (320 ha), Varnaviču muiža (884 ha), Lizetes muiža (181 ha), Rožupoles muiža (352 ha) un Plātera Annas muiža (933 ha). 20. gs. 20.-30. gados pagastā darbojās trīs ūdensdzirnavas (Varnavičos, Upmaļos), divas kokzāģētavas.
Padomju varas gados izveidojās Ļeņina un Gagarina kolhozi, kuri vēlāk tika apvienoti, paturot Ļeņina kolhoza nosaukumu. Kolhozs bija specializējies aitkopībā. Darbojās vilnas pārstrādāšanas un ādu apstrādes cehi, Prauliņos (Kaplavā) bija krejotava un kokzāģētava. (1992. g. Ļeņina kolhozs tika likvidēts un izveidota paju sabiedrība «Kaplava», 1993. g. tās vietā nodibināti agroservisa kooperatīvi «Druva» un «Upmalieši», kuri pastāvēja līdz 1994. g.)
Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļš Skrudaliena - Kaplava - Krāslava (P69), 2. šķiras autoceļš Krāslava - Varnaviči - Robeždaugava (V633). 1994. g. tika pabeigta dzelzbetona tilta būve pāri Daugavai uz Krāslavu, līdz tam no 1969. g. vasaras periodā pāri Daugavai bija pontonu tilts.
Tagad Kaplavā zemnieku saimniecības pārsvarā ir nelielas, tikai dažas no tām apsaimnieko vairāk par 50 ha zemes: «Klebānija», «Krastiņi», «Klajumi», «Arāji», «Erlain», ”Pūpoliņi”, ”Egļukalni”.
Lielie uzņēmumi ir SIA: «Varpa» (Vecbornē; kokapstrāde), «Erlain» (atrodas z/s «Erlain», kokapstrāde). Kaplavā atrodas divi veikali: rūpniecības un pārtikas preču veikals “ELLI V” un rūpniecības preču veikals “DAVIRO”, darbojas autoveikali.
Katru dienu pagasta iedzīvotājus Kaplavā apkalpo pasta darbinieks no Krāslavas.
Pagastā pastāv lielas tūrisma attīstības iespējas. Zirgu sēta «Klajumi» piedāvā vairākus izjādes maršrutus pieaugušajiem un bērniem, ļoti populāra ir “Klajumu Odu taka”, viesu namiņi. “Klajumi" atrodas 2 kilometru attālumā no Kaplavas un 5 kilometru attālumā no Latvijas - Baltkrievijas robežas, tos ieskauj Daugavas loku dabas parka gleznainā apkārtne.
Atpūtas komplekss “Vaclavi” atrodas ļoti skaistā vietā, blakus vienai no skaistākajam upēm - Daugavai. Kompleksa ēkas izvietojas dīķu un mežu vidū savdabīgā “parkā”, kas veidots no akmeņiem.
Pagasta teritorijā atrodas arī viesu nams “Arkādija”.
IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA
Kopš Vecbornes pamatskolas un Ausekļa sākumskolas slēgšanas, Kaplavas pagastā dzīvojošie bērni mācās Krāslavas skolās un Daugavpils rajona Salienas vidusskolā.
Ausekļa skola Varnavičos tika renovēta un pašlaik tur atrodas “Atpūtas un kultūras pakalpojumu centrs ”Varnaviči”.
Kaplavā darbojas tautas nams un tautas bibliotēka. Pagasta ļaudis ar dziesmām priecē sieviešu vokālais ansamblis «Kaplaviņa» un deju kolektīvs “Kaplavas Alise”.
2000./01.m.g. Vecbornes pamatskolā un Ausekļa sākumskolā, kas bija Vecbornes pamatskolas filiāle (kopš 1997. g.) Varnavičos, mācījās 53 skolēni, nodarbības pirmsskolas vecuma bērnu grupā apmeklēja 10 bērni. Vecbornes skola dibināta 1919. gadā. Līdz 1940. g. mācības noritēja latviešu valodā, vēlāk tika atvērtas arī klases ar krievu mācību valodu, bet kopš 1948. g. mācības notika tikai krievu valodā.
Ap 1920. g. Varnavičos tika atvērta 6-kl. pamatskola. Mācības notika trijās ēkās. Mācību valoda - latviešu. 1939. g. skola uzsāka mācības jaunuzceltā divstāvu ēkā. Šajā laikā skolai piešķīra Ausekļa vārdu. 1941.-1944. g. mācības notika arī baltkrievu valodā. Pēckara gados skola pārtapa par septiņgadīgo, 50. gados - par astoņgadīgo skolu, bet kopš 1980. g. tā bija sākumskola. Kopš pēckara gadiem skolā mācības notika tikai krievu valodā. 1892. g. Kaplavā tika atvērta pareizticīgās baznīcas draudzes skola, kura pirms 1. pasaules kara nodega.
20. gs. 20. gados Kaplavas pagastā tika nodibinātas vairākas biedrības: Bores lauksaimn. b-ba (1928. g.), Latvijas poļu Savienības Varnaviču nodaļa (1925. g.). izglītības b-ba «Austrums» (1926. g.) un Laukstrādnieku savienības Kaplavas nodaļa (1926. g.), kā arī atvērta Kultūras fonda bibliotēka.
VESELĪBAS APRŪPE
Medicīnisko palīdzību pagasta iedzīvotāji saņem Kaplavas feldšeru un vecmāšu punktā, kur var iegādāties arī pirmās nepieciešamības zāles.
RELIĢIJA
Pagastā darbojas trīs baznīcas: Varnaviču Sv. Jaunavas Marijas katoļu baznīca (dievkalpojums notiek katru pirmo un trešo svētdienu, apkalpo priesteris Janušs Bulašs), Kaplavas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo baznīca un Bornes Ev. lut. baznīca. 2011.gadā ar Kaplavas pagasta pārvaldes palīdzību tika renovēta ēka un atvērta katoļu draudzes Sv.Antonija vārdā nosauktā kapela, kur katru otro un ceturto svētdienu notiek dievkalpojumi, kurus vada priesteris Janušs Bulašs.
Pirmā katoļu baznīca Varnavičos tika uzcelta 1822. g. no koka. 1929. g. kanoniķis J. Borodzičs 3 km no vecās baznīcas uzcēla tag. mūra baznīcu, kuras dārzu apjož metāla žogs.
Kaplavā pirmā pareizticīgo baznīca uzcelta 1794. g. Tā bija zema koka ēka, kurā Dievu pielūdza arī garām braucošie Daugavas plostnieki un strūdzinieki. Pēc Rīgas arhibīskapa lēmuma 1895. g. vecās koka baznīciņas vietā uzcēla mūra baznīcu, kas darbojas vēl mūsdienās.
Tagadējās Bornes Ev. lut. baznīcas vietā līdz 1936. g. bija koka baznīca, kas tika pārvesta uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kur tā atrodas arī pašlaik. Pastāv atšķirīgi viedokļi par laiku, kad īsti šī baznīca celta. Arhīva dokumenti ļauj šo laiku izvēlēties starp 16. gs. sāk. un 1567. g. - pirmo dokumentos fiksēto vizitāciju. Tagadējā Bornes baznīca uzcelta 1939.g. un tā atrodas netālu no Vecbornes pamatskolas.
Apbedījumi notiek Varnaviču, Putramišku, Bakšu katoļticīgo kapsētās, Putramišku, Dubinas un Kaplavas luterticīgo kapsētās, Putramišķu un Bakšu kapsētās noteiktā daļā apbedī arī pareizticīgos. Vecticībniekus apbedī Boltrišku kapsētā.
KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI
Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Aizvējiņu pilskalns, Kaplavas (Vecbornes) pilskalns (Zamkovaja gora, Paņenkova gora). Podvinku, Varnaviču, Daugaviešu senkapi. Valsts nozīmes mākslas piemin. ir interjera dekoratīvā apdare Vecbornes muižas dzīvojamās ēkas zālē (19. gs. b.). Vietējas nozīmes arheol. piemin.: Novoseļcu apmetne, Podvinku Baznīcas kalns (viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta), Priedaines viduslaiku kapsēta (Franču kapi). Vietējas nozīmes arhitektūras piemin. ir zvejnieku un zemnieku sētu grupa Kaplavā - Marijas Soskovskas, Ignatija Jefimova. Valentīna Višņevska, Annas Rukmanes sētas.
Pagastā ir vairāki pieminekļi ar kultūrvēsturisku nozīmi. Pieminot poļu karavīrus - novadniekus, kuri krituši kaujās par Latvijas atbrīvošanu 1919.-1920. g., Latvijas poļu biedrība 1997. g. uzstādīja krustus Varnaviču un Putramišku katoļu kapsētā. Rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa 110. gadskārtā (1987. g.) Bragiškos uzstādīts memoriāls akmens un atvērta piemiņas istaba. Vecbornes pamatskolā ierīkota piemiņas vieta kordiriģentam un Latvijas konservatorijas rektoram (1935 - 1937) P. P Jozuusam. Varnavičos ir nozīmīgs ceļu vēstures piemineklis - Krievijas imperatora Pāvila I ceļš, kurš tika izbūvēts un paredzēts viņa braucienam pa valsti 1805. gadā.
Visa Kaplavas pagasta teritorija ietilpst Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū (dib. 1990. g.), daļa terit. - dabas parkā «Daugavas loki» (dib. 1990. g.). Nozīmīgs dabas piemineklis ir Vecbornes muižas parks ar tā īpatnējo augu valsti; te aug tūjas, mūžzaļie ciedru koki, Sibīrijas lapegles, ļoti interesants koks - «lietussargs». Varnavičos pie skolas aug viena no dižākajām priedēm Latvijā (apkārtmērs 4,2 m).
IEVĒROJAMĀS PERSONĪBAS
Pēteris Pauls Jozuus (1873-1937) - komponists, ērģelnieks, Dziesmu svētku virsdiriģents /1933/, Nacionālās operas direktors, Latvijas konservatorijas rektors /1935-1937/. Jānis Jaunsudrabiņš (1877-1962) - rakstnieks; 1935.-1937. g. dzīvojis Bragiškos. R. Graudiņš (1885-1947) - Lāčplēša kara ordeņa kavalieris (LKOK); dz. Graudiņos. E. Graudiņš (1890 - 1945) - LKOK; dz. Graudiņos. G. Baumanis (1891-1943) - LKOK. E. Veiss (1894-1969) - LKOK; bijis jaunsaimnieks Annas muižā. M. Lucs (1900) - arhitekts, projektējis Rīgas un Brocēnu šīferu fabriku, vadījis to būvdarbus. Arkādijs Kasinskis (1928 - 1991) - mākslas vēsturnieks; dz. Pērkonos. Vera Mukāne (1919 - 2010) - ilggadēja (1941.-1975. g.) Vecbornes skolotāja, sabiedriska darbiniece; dzīvoja Censoņos. J. Baranovska (1936) - publiciste, ilggadēja Vecbornes skolotāja. O. Ratkeviča (1950) - publiciste.
Pagastā dzīvo vairāki daiļamata meistari: T. Ratkevičs, E Jurāns, A. Siņica (pinumi), J. Bergmane (izšuvumi, adījumi), A. Žuravļova (adījumi, mezglojumi), I. Pancirs (kokgriezumi), Alfrēda Bulionko (izšuvumi, izšūtas gleznas) u. c.