Skaistas pagasts

TERITORIJA

Skaistas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Aulejas, Kombuļu, Krāslavas, Kalniešu un Robežnieku pagastiem, kā arī Dagdas novadaKonstantinovas pagastu. 

Skaistas pagasta iedzīvotāju blīvums ir 6,4 iedz./km2. Blīvāk apdzīvots ir Skaistas pagasta centrs Skaista. Pagastā darbojas divi pārtikas veikali.

Pagasta teritorijā ir viens reģionālais autoceļš un trīs vietējie autoceļi. Attālums no Skaistas pagasta līdz Krāslavas novada centram 15 km.

Lielākās apdzīvotās vietas ir Skaista (pagasta centrs), Bogdāni , Veceļi un Veterovka.

VĒSTURE

Daugavpils apriņķa Skaistas pagasts (līdz 1925. gadam Izabelinas pagasts) dibināts 1861. gadā. 1935. gadā tā platība bija 192 km² un tajā dzīvoja 6788 iedzīvotāji.

Pēc 1920. gada agrārās reformas toreizējā Izabelinas pagasta teritorijā esošās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībās:

Vēlāko administratīvo pārmaiņu dēļ tagadējā Skaistas pagasta teritorijā atrodas bijušo Bogdānu, Ezereņu un Kazimiravas muižu centri.

1945. gadā pagastā izveidoja Baltiņu, Ezeriņu, Kalniešu, Kazinču, Niedrītes un Skaistas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajonaEzeriņu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Skaistas ciemu, 1960. gadā - Kazinču ciema kolhoza «Borec» teritoriju, 1962. gadā - likvidēto Kazinču ciemu. 1964. gadā Ezeriņu ciemu pārdēvēja par Skaistas ciemu.

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Skaistas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.

DABA

Skaistas pagasts atrodas Latgales augstienes D daļā - Dagdas paugurainē. Reljefs gk. lēzeni paugurains, abs. Augstums tikai dažviet pārsniedz 200 m vjl. (pie Gaugariškām 212,5 m, nedaudz uz A no Kališkām 201,8 m vjl.). Pagastu gandrīz no visām pusēm ieskauj ezeri.

Skaistas pagastā atrodas viens no dziļākiem ezeriem Latvijā - Drīdzis. Šis ezers ir kā Latgales pērle, mūsu mazajai Latvijai skaists, bet dziļš.

Drīdzis ir ezersKrāslavas novadā, Skaistas un Kombuļu pagastos. Dziļākais un viens no tīrākajiem ezeriem Baltijā. Saskaņā ar vēsturiskiem avotiem ezera dziļums pārsvarā publicēts kā 65,1 m, taču 1998. gadā ezera dziļums tika atkārtoti precīzi uzmērīts, konstatējot 63,1 m dziļumu dziļākajā vietā. Drīdzis atrodas subglaciālajā iegultnē. Ezera gultne smilšaina, oļaina, līčos — dūņas. Krasti vietām stāvi. Apkārtnē izveidots Dridža ezera dabas parks, ezers atrodas dabas aizsargājamā teritorijā kopš 1977. gada. Notece pa Kovšiku caur Kauseņa ezeru uz Siveru. Ar kanālu sistēmu savienots ar Ota un Ārdava ezeriem. 1929. gadā regulēta izteka, un ezera līmenis pazeminājās. Konstatētas 8 sugu zivis. Ezera ziemeļrietumu krastā atrodas Sauleskalns. Krastos vairākas atpūtas bāzes.

Dabas parks “Dridža ezers” (Natura 2000 teritorija) – ietilpst Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastu teritorijā. Kopplatība ir 2627 ha. Tika dibināts 1977. gadā, lai aizsargātu Latgales augstienes dienviddaļai raksturīgo ezeru un paugurainu ainavu. Konstatētas daudzas Latvijā aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, tostarp arī ES Putnu un Biotopu direktīvu sugas. Ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns. Teritorijā ietilpst arī Sauleskalns (Latgales augstienes dienviddaļas augstākajā virsotnē (211 m vjl.)), kuram pieejamību apgrūtina tas, ka lielākoties atrodas privātīpašumā.

Dridža ezers ir 11 kilometrus garš un līkumots, gandrīz kā upe. Tas ir bagāts ar līčiem un pussalām. Ezerā ir 9 salas. Lielākā Bernata sala aizņem teju 14 hektāru lielu platību.

R atrodas daļa Sivera ezera. Sivers pēc platības ir devītais lielākais Latvijas ezers (koppl. 1759 ha, vid. dziļ. 6,3 m. liel. - 24,5 m), ezera krasti ļoti izroboti, daudz līču, zemesragu, dzelmju un pussalu, 20 salas, daudzas no tām atrodas Skaistas pagastā: Šķērste (pl. 3,9 ha), Līpsola (3,6 ha), Medvedka, Traščanka. Ezerā iesniedzas Nirku un Augstais rags. Bez parastajām ezeru zivīm (plauži, līņi, līdakas, raudas, ruduļi) ezerā mīt arī ālanti, zuši, vēdzeles, kā arī Latvijas ezeros retāk sastopamie repši un ezera salakas. Arī pagasta A un ZA iegūluši divi lieli ezeri: Indrs (Indra ez.; pl. 202 ha, vid. dziļ. 4,3 m, liel. - 7,8 m, plaši līči, mežainas pussalas un trīs salas, D krasti stāvi, vietām – 30 m augsti, bagāta un daudzveidīga zivju fauna, daudz ūdensputnu) un Ižiuns (Ižūns; pl. >100 ha, liel. dziļ. 2,4 m, krasti zemi, vietām staigni, apauguši ar krūmiem, ezers piekrastē stipri aizaudzis, biezs dūņu slānis, tajā mīt gk. karpu dzimtas zivis). Vairāku ezeru virkne atrodas pagasta DR stūrī: Lielais Ožukns (Lielais Āžuknis; pl. 88.5 ha, liel. dziļ. 3,5 m, -20% pl. sedz ūdensaugi, ir sapropeļa iegulas), Soms (33,6 ha, liel. dziļ. 13,4 m, divas – 13 m dziļas dzelmes, krasti slīpi, dibens līdzens, smilšains). Kuls (Kūlis; 35,8 ha, gar. 1,6 km, liel. plāt. 0,3 km, vid. dziļ. 8,1 m). Ildza (Ilzas) ez. (26 ha, liel. dziļ. 6,9 m). Mazāki ezeri: Plaudeņš, Dūņu ez., Rūbežnīks, Linoks. Pagasta A robežu veido Indrica (Indra; Daugavas laba pieteka), tā tek cauri Ižiunam, Indrim; līdz ietekai Indri to sauc par Dzeguzi. Lielo Ožukni ar Dreidzi savieno Čenčupu upīte, DR stūri tek Skaista - Daugavas labā pieteka. 25% pagasta platības aizņem meži (Pipiņu, Bogdonu mežs). Purvi nelieli (Romulišku purvs).


IEDZĪVOTĀJI

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem iedzīvotāju skaits Skaistas pagastā  2019.g. (549), 2018.g. (531), 2017.g. (545), 2016.g.(594), 2015.g. (624), 2014.g.(631), 2013.g.(669).

Saskaņā ar LR Jaunatnes likumu par jauniešiem tiek uzskatītas personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Balstoties uz iedzīvotāju reģistra datiem 10.01.2018. (Skaistas pagastā dzīvo 138 jaunieši).


SAIMNIECĪBA

Pēc Krāslavas novada lauku konsultanta 2018.gada datiem lauksaimniecībā izmantotā zeme Skaistas pagastā ir 5912,1 ha, tai skaistā aramzeme 5281,9 ha.

Izplatītākās nozares lauksaimniecībā: piena lopkopība, gaļas liellopu audzēšana.
Skaistas pagastā lielākās zemnieku saimniecības ir “Druviņi”, “Malaine” (piena lopkopība), “Ozoli”, “Rūķīši”, "Radze”, “Sietiņi”, piemājas saimniecība “Lejkalni”, “Teikas”, “Zemenītes”.

Gaļas liellopu šķirnes saimniecības  SIA “Dridzmalas”, z/s “Tenismuiža”, z/s “Nerugali”.

Graudu audzētāji z/s “Apskalnes”, z/s “Druviņi”, z/s “Malaines”, SIA “Dridzmalas”.

Bitenieku piemājas saimniecība “Mežābeles”, tajā tiek vākti arī ārstniecības augi.

Skaistas pagastā tiek audzēti gurķi 0,4 ha plēves seguma siltumnīcās un realizēti Krāslavas, Dagdas un Daugavpils reģionos.

Kokapstrāde – SIA Skaistas dārzi| un koka produkcijas ražošana ir arī viena no mazā biznesa nišām. Skaistas pagastā ražo labas kvalitātes mēbeles, koka izstrādājumus saimniecības vajadzībām.


IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

Izglītības pirmsākumi meklējami 1872.gadā, kad tika dibināta pirmā skola. Diemžēl nelielā skolēnu skaita dēļ Skaistas skolu likvidēja 2014.gadā. Tagad skolēni mācas Krāslavas un Dagdas skolās.

Skaistas pagasta centrā atrodas renovētā skolas ēka, kurā atrodas pagasta pārvalde, bāriņtiesa, sociālais dienests un Krāslavas PII “Pienenīte” struktūrvienība ar pirmskolas izglītības realizācijas vietu Skaistā. Šajā ēkā atrodas arī Skaistas feldšeru un vecmāšu punkts.

Skaistas centrā atrodas pagasta tautas nams un bibliotēka. Skaistas tautas nams celts 1968. gadā.

Skaistas tautas namā darbojas sieviešu līnijdeju grupa “Harmonija”, bērnu deju kolektīvs “Taurenīši”, bērnu vokālais ansamblis “Moana”, dramatiskais pulciņš.


VESELĪBAS APRŪPE

Skaistā darbojas feldšeru un vecmāšu punkts, kur dažas reizes mēnesī pieņem ģimenes ārsts un bērnu ārsts.

RELIĢIJA

Pagastā darbojas divas draudzes: Skaistas Sv. Antona Romas katoļu draudze un Ludvikovas Sv. Agates Romas katoļu draudze.

Skaistas pirmā katoļu baznīca tika uzcelta 1778.-1788. gadā Skaistmuižā, to 1914.gada pārcēla uz Geibu ciemu, bet drīz pēc tam baznīca nodega. 1921.gada tika uzcelta jauna baznīca.


KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI
Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Čenčupu senkapi (Kara kalns), Kulinišku I senkapi, Skaistas, Tenisa senkapi, Vanagišku senkapi (Franču kapi), Zukulišku senkapi (Ķešiņu, Franču kapi), Ekšu pilskalns (Gorodok) ar apmetni, Ekšu Pilskalniņš (pilskalns). Grundānu pilskalns ar apmetni, Ļaksu pilskalns (Piļisovka). Vietējas nozīmes arheoloģiskie pieminekļi.: Katoļnieku viduslaiku kapsēta (Turku kapi) un apmetne, Kulinišku senkapi II.
Pagastā atrodas daļa no dabas parka “Drīdža ezers” (dib. 1999. g., no 1977. g. kompleksais dabas liegums “Drīdža ezers ar apkārtējo ainavu”).

TŪRISMA OBJEKTI

Atpūtas komplekss “Dridži”, brīvdienu mājas “Mežābeles”, “Skaistkalni” “Malaine”, kempings Sivera ezera krastā “Siveri”.

KRĀSLAVAS NOVADA KULINĀRAIS MANTOJUMS

Brīvdienu māja “Мežābeles" un kafejnīca “Viktorija". 


IEVĒROJAMĀS PERSONĪBAS 

P. Bebrišs (1892-1981) – Lāčplēša Kara Ordeņa Kavalieris, J. Bebrišs (1931-1993) - aktieris un režisors.