elektroniskā formātā www.kraslava.lv, informējot sabiedrību vietējā presē un sociālajos tīklos. Uz aptaujas anketas jautājumiem atbildēja 104 iedzīvotāji.

Aptaujas dalībnieka (respondenta) portrets

            Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju (33 iedzīvotāji) ir valsts un pašvaldības institūciju darbinieki, tiem seko privāto uzņēmumu darbinieki (21 iedzīvotājs) un studenti (16 iedzīvotāji).

Visaktīvāk uz anketas jautājumiem atbildēja krāslavieši (70 iedzīvotāji), otrajā vietā ierindojas citviet (Rīgā, Daugavpilī, ārzemēs) dzīvojošie novadnieki (13 iedzīvotāji), tiem seko Ūdrīšu, Aulejas, Izvaltas, Krāslavas, Kaplavas, Kombuļu pagastu iedzīvotāji. Diemžēl aptauja nav sasniegusi pierobežas -  Indras, Kalniešu, Piedrujas un Robežnieku pagastu iedzīvotājus.

Aptaujātie iedzīvotāji uzskata sevi par sociāli aktīviem vai tādi plāno būt – 27 iedzīvotāji uzskata, ka aktīvi iesaistās vietējo jautājumu risināšanā (17 no tiem ir kādas biedrības biedri, 9 iedzīvotāji – pašdarbības kolektīvu vai interešu pulciņu biedri), 42 iedzīvotāji labprāt to darītu. Diemžēl lielākā daļa - 75 iedzīvotāji atzinuši, ka neiesaistās pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs.

Par laimīgas dzīves priekšnosacījumiem Krāslavas novadā atzītas labas darba iespējas (49% atbilžu), droša vide (40% atbilžu), stabils atalgojums (33% atbilžu), kvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi, daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas un laba infrastruktūra (27% atbilžu). Labus kaimiņus, latvisku vidi, uzticību novada pārvaldei un labas izglītības iespējas kā  laimīgai dzīvei nepieciešamus atzīmējuši mazāk par 15% aptaujāto.

Kopumā iedzīvotāji pozitīvi vērtē Krāslavas novada attīstību laika posmā no 2009. – 2014. gadam; 53% respondentu jeb 54 iedzīvotāji attīstību novērtējuši ar „4” piecu ballu skalā, 30% respondentu jeb 31 iedzīvotājs ar atzīmi „5”. Vairāk kā puse aptaujāto iedzīvotāju ( 61% respondentu) atzina, ka pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies arī viņu personīgā dzīves kvalitāte.  Tuvāko piecu gadu laikā lielākā daļa aptaujāto - 80% plāno palikt Krāslavas novadā.

Iedzīvotāji vērtē infrastruktūru un pakalpojumus

Vērtējot paveikto transporta, loģistikas un sakaru pakalpojumu nozarē, iedzīvotāji par labu atzīst transportam domāto ielu/ceļu infrastruktūras sakārtošanu (79% respondentu), kā arī ietvju, celiņu, gājēju pāreju kvalitāti (84% respondentu). Jāatzīmē, ka nozarē panākts ievērojams uzlabojums, jo pirms četriem gadiem Krāslavas novada domes veiktajā aptaujā, 67% aptaujāto iedzīvotāju ielu un ceļu stāvokli vērtēja galvenokārt negatīvi.

Gandrīz vienādās daļās dalās ar ielu apgaismojumu apmierināto (54 iedzīvotāji) un neapmierināto (46 iedzīvotāji) viedokļi. Interneta kvalitāte apmierina 87% aptaujāto, pasta pakalpojumi – 77%.

Iedzīvotāji norāda uz sekojošiem uzlabojumiem augstākminētajā nozarē – pilsētā diennakts tumšajā laikā nepieciešams apgaismojums iedzīvotāju drošībai un vandālisma mazināšanai, jāveido loģistikas centrs, jāturpina pagastu ceļu tīkla un neasfaltēto pilsētas ielu rekonstrukcija, pilsētā jāorganizē sabiedriskā transporta kustība.

Pozitīvi uzlabojumi veikti ūdensapgādē (83 iedzīvotāji ir apmierināti), kanalizācijas sistēmās (86 iedzīvotāji ir apmierināti), atkritumu savākšanā un izvešanā (78 iedzīvotāji ir apmierināti), publisko ēku siltināšanā (62 iedzīvotāji ir apmierināti). Iedzīvotājus neapmierina namu apsaimniekošana (62 iedzīvotāji ir neapmierināti) un atkritumu šķirošana (41 iedzīvotājs ir neapmierināts). Aptaujātie iedzīvotāji norāda, ka jāuzlabo iekšpagalmu infrastruktūra, sakārtojot auto stāvvietas, bērnu rotaļu laukumus, apzaļumojot teritorijas (74% atbilžu), steidzami nepieciešama daudzdzīvokļu namu siltināšana (56% atbilžu) un apgaismojuma infrastruktūras ierīkošana/atjaunošana (36% atbilžu). Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka daudzdzīvokļu namu siltināšana būtu jāuzņemas apsaimniekotājam (53% atbilžu).

Iedzīvotājus pārsvarā apmierina pirmsskolas un vispārējās izglītības pakalpojumu kvalitāte (66% respondentu apmierināti), domas dalās par mūžizglītību (24% respondentu apmierināti, 27% - neapmierināti), profesionālo izglītību (26% respondentu apmierināti, 23% respondentu neapmierināti) un interešu izglītību (38% apmierināti, 26% - neapmierināti). Novadnieki uzskata, ka mūžizglītības pasākumi ir pieejami pārsvarā bezdarbniekiem, Bērnu un jauniešu centram būtu jāstrādā arī vakaros, profesionālās izglītība mācību programmas jādara pieejamas arī meitenēm.

Viskritiskāk iedzīvotāji vērtē ēdināšanas pakalpojumus (63% aptaujāto ir neapmierināti), veselības aprūpi  un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas (58% aptaujāto ir neapmierināti), sporta infrastruktūras un pakalpojumu kvalitāti un pieejamību (40% aptaujāto ir neapmierināti). Tūristu un vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai steidzami būtu jānodrošina ēdināšanas pakalpojumu pieejamība vakaros un brīvdienās, jāveido ģimenes aktīvās atpūtas centrs (t.sk. baseins), jāveido brīvā laika (īpaši brīvdienu) pavadīšanas vietas jauniešiem, jāpiesaista jauni, kvalificēti mediķi.

Par viskvalitatīvāk sniegto pakalpojumu atzīta zaļo zonu un vides apsaimniekošana pilsētā (92% respondentu jeb 96 iedzīvotāji ir apmierināti), laukos ar vides sakoptību ir apmierināti 56% jeb 58 iedzīvotāji, īpaši atzinīgi vērtējot koptās kapsētas.

Turpmāka attīstība un uzņēmējdarbības atbalsts

Turpmākie Krāslavas novada attīstības veicināšanas virzieni aptaujāto iedzīvotāju skatījumā ir tūrisms (71% respondentu jeb 74 iedzīvotāji), lauksaimnieciskā ražošana un pārstrāde (56% respondentu jeb 58 respondenti), sports un aktīvā atpūta (47% respondentu jeb 49 iedzīvotāji), loģistika (38% respondentu jeb 39 iedzīvotāji), starptautiskā sadarbība (31% respondentu jeb 32 iedzīvotāji) un kultūra (29% respondentu jeb 30 iedzīvotāji).

Kopumā 68 % respondentu jeb 71 iedzīvotājs ir apmierināts ar tūrisma infrastruktūras pieejamību un kvalitāti, 66% respondentu apmierina novadā sniegtie tūrisma pakalpojumi, taču norāda uz nepieciešamību rūpīgāk uzturēt projektu ietvaros izveidoto tūrisma infrastruktūru. Iedzīvotāji uzskata, ka ir nepieciešams turpināt Krāslavas pils kompleksa attīstību (66% aptaujāto uzskata, ka jārekonstruē pils, piešķirot tai ceremoniju vietas/izstāžu zāles funkciju; 55% aptaujāto balso par parka tālāku rekonstrukciju; 46% aptaujāto vēlas aktīvi atpūsties parka nogāzēs). 93% aptaujāto uzskata, ka jāattīsta Daugavas labais krasts Krāslavā, vienbalsīgi iesakot veidot promenādi jeb pastaigu/atpūtas taku pilsētas robežās.

            Aptaujā piedalījās 6% uzņēmēju, 11% pašnodarbināto un 25% iedzīvotāju, kuri nākotnē plāno kļūt par uzņēmējiem. Lielākais vairums jeb 53% aptaujāto atzina, ka nav un neplāno kļūt par uzņēmējiem.

Vaicāti par Krāslavas novada domes piedāvātajām sadarbības iespējām uzņēmējiem, 54% jeb 56 respondenti atbildēja, ka nav izmantojuši domes piedāvājumus. 25% aptaujāto seko līdzi aktuālajai informācijai mājas lapā, 13% iedzīvotāju piedalījās pieredzes apmaiņas braucienos, 12% iepazina informāciju bukletos, blogā draugiem.lv „Ražots Krāslavas novadā”, izmantoja lauku konsultantu un Tūrisma informācijas centra pakalpojumus/konsultācijas, piedalījās pašvaldības informatīvajos semināros, uzņēmējdarbības atbalsta speciālista pakalpojumus/konsultācijas izmantoja 2 % aptaujāto.

Uzņēmējdarbības atbalstam iedzīvotāji no pašvaldības sagaida prezentācijas materiālus ar novada uzņēmumu zīmoliem, reklāmas un atpazīstamības pasākumus (tirdziņi, uzņēmumu un produkcijas prezentācijas citās teritorijās, jaunu noieta tirgu meklēšanu, iedzīvotāju motivēšana atbalstīt vietējos ražojumus), regulārus konsultatīvos pasākumus (darba grupas ar uzņēmējiem, semināri, atbalsts projektu sagatavošanā, juridiskajos un finanšu jautājumos, dokumentācijas izstrāde, pieredzes apmaiņa), nodokļu likmju samazinājumu, infrastruktūras sakārtošanu, grantu programmas iesācējiem, aktīvu sadarbību arī ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Interesanti, ka par uzņēmējdarbību bremzējošu faktoru daudzi aptaujātie atzīst „simtlatnieku” programmu un cilvēku nevēlēšanos strādāt.

Pašvaldības darbs  

Aptaujātos iedzīvotājus apmierina pašvaldības deputātu (48% atbilžu), novada administrācijas un pārvalžu (66% atbilžu), būvvaldes (48 % atbilžu) darbs. 54% respondentu novērtējuši pašvaldības administrācijas darbu ar „4” piecu ballu skalā. Pozitīvi vērtēta sabiedrības informēšana (55% atbilžu), ārējā finansējuma piesaiste (53%),  pašvaldības budžeta izlietojums (49% atbilžu). 85% aptaujāto informāciju par pašvaldības darbu iegūst www.kraslava.lv, 63% aptaujāto – pašvaldības informatīvajā biļetenā „Krāslavas Vēstis” , 32% - citos preses izdevumos.  Aptaujātie ierosina nodrošināt „Krāslavas Vēstu” pieejamību lauku pagastos, kā arī vairāk informācijas ievietot „Ezerzemē”.  

Krāslavas novada domes Attīstības nodaļa pateicas iedzīvotājiem par atgriezenisko saiti un sadarbību! Katrs viedoklis ir būtisks atbalsts Krāslavas novada attīstības programmas aktualizēšanā un turpmākā novada nākotnes veidošanā!

Pilns iedzīvotāju aptaujas kopsavilkums pielikumā.

Informāciju apkopoja

Gunta Ahromkina

Krāslavas novada domes

Attīstības nodaļas

Telpiskās plānošanas un projektu speciāliste