Diemžēl mūsu - tehnoloģiju gadsimtā esam atsvešināti, attālināti no dabas. Bieži daba un viss, kas tajā sastopams, tiek vērtēts pēc derīguma principiem. Bieži ikdienas darba steigā ne vienmēr ievēro pienākumus pret dabu, tās bagātībām, skaistumu. Cilvēks ir dabas daļa- saprātīgākā daļa, kas apzinās sevi un savus uzdevumus. Daba un cilvēks ir vienoti, nešķirami… Cilvēks veidojas un attīstās ciešā vienotībā ar dabu, tāpēc izbēgt no dabas apskāvieniem ir neiespējami. Lai tā nenotiktu, ir nepieciešams izprast dabā noritošos procesus un likumsakarības, vērīgi raugoties apkārtnē, uzmanīgi ieklausoties tās ritmos. Tieši to mēs arī šobrīd darām, un aicinām citus atcerēties par dabas vērtībām un īpatnībām. Atbilde uz sākotnējo jautājumu diemžēl būs jānoliedz, jo tomēr cilvēks gribēdams nekad no dabas nespēs aizbēgt, jo no tās ir nācis.